Jā, mediju partneri

Ņemot vērā sociālo misiju

ANO Ģenerālā asambleja nolemj atstādināt Krieviju no Cilvēktiesību padomes

ANO Ģenerālā asambleja nolemj atstādināt Krieviju no Cilvēktiesību padomes

ANO Ģenerālā asambleja 2. janvārī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja apturēt Krievijas dalību Cilvēktiesību padomē.

Rezolūciju atbalstīja vairāk nekā divas trešdaļas no 193 dalībvalstīm, no kurām 93 balsoja "par" un 24 "pret", atskaitot atturoties.

58 valstis atturējās.

Pret to balsoja Krievija, Ķīna, Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna, Irāna, Sīrija un Vjetnama.

Atturējās Indija, Brazīlija, Dienvidāfrika, Meksika, Ēģipte, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Jordānija, Katara, Kuveita, Irāka, Pakistāna, Singapūra, Taizeme, Malaizija, Indonēzija un Kambodža.

Sanāksme notika pēc tam, kad tika atsākta ārkārtas īpašā sesija par karu Ukrainā un ziņojumiem par Krievijas bruņoto spēku veiktajiem pārkāpumiem.

Nedēļas nogalē tika publicēti satraucoši fotoattēli no galvaspilsētas Kijevas priekšpilsētas Bučas, kur pēc Krievijas izvešanas ielās un masu kapos tika atrasti simtiem civiliedzīvotāju līķu.

Pirms balsojuma Ukrainas vēstnieks Sergejs Kišlica aicināja valstis atbalstīt rezolūcijas projektu.

"Bučā un desmitiem citu Ukrainas pilsētu un ciemu Krievijas spēki ir nogalinājuši, spīdzinājuši, izvarojuši, nolaupījuši un atņēmuši tūkstošiem miermīlīgu iedzīvotāju, kas ir piemērs tam, cik tālu Krievijas Federācija ir novirzījusies no savām sākotnējām deklarācijām cilvēktiesību jomā. Tāpēc šis gadījums ir unikāls, un atbilde šodien ir acīmredzama un pašsaprotama."

Dalībvalstis ir.Cilvēktiesību padomeŠī nav pirmā reize, kad valstij ir apturēta dalība Lībija zaudēja savu vietu 2011. gadā pēc tam, kad valdnieks Muamars Kadafi, kurš vēlāk tika gāzts, apspieda protestus.

Vēstnieka vietnieks Gennadži Kuzmins pirms balsošanas aicināja valstis "balsot pret Rietumvalstu un to sabiedroto mēģinājumiem iznīcināt esošās cilvēktiesību struktūras".

Līdzības ar Ruandu.

Balsojums notika 1994. gada genocīda Ruandā gadadienā, un Ukrainas vēstnieks vilka paralēles ar šo tumšo nesenās vēstures lappusi.

"Genocīds Ruandā, kas notika tieši gadu pirms traģēdijas, kuru pieminam tieši šajā dienā, bija ANO(ANO) Drošības padomeLielā mērā arī pasaules sabiedrības vienaldzības dēļ, kas nereaģēja uz ANO un Ģenerālās asamblejas brīdinājumiem." Kišlica teica.

Šodien Ukrainā nav pagājis pat gads." "Jo traģēdija tagad risinās mūsu acu priekšā."

Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO iepazīstina ar rezolūcijas projektu Ģenerālās asamblejas 11. ārkārtas īpašās sesijas 10. sesijā.
ANO foto/Manuels Eliass.
Ukrainas Pastāvīgais pārstāvis ANO Sergejs Kišļica (Sergiy Kishlitsya) iepazīstina ar rezolūcijas projektu Ģenerālās asamblejas 11. ārkārtas īpašajā sesijā par Ukrainu.

apturēšanas iemesls

ANO Cilvēktiesību padomē ir 47 locekļi, un tās galvenā mītne atrodas Ženēvā.

Krievija pievienosies 2021. gada janvārī kā viena no 15 valstīm, ko Ģenerālā asambleja ievēlēs uz trim gadiem.

Saskaņā ar Padomes 2006. gada dibināšanas rezolūciju Ģenerālā asambleja var apturēt kādas valsts dalību, ja tā rupji un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības.

Krievija izstājas no Padomes.

Pēc rezolūcijas pieņemšanas deputāts Kuzmins pēkšņi paziņoja, ka Krievija jau tajā dienā ir nolēmusi atstāt Padomi pirms tās pilnvaru termiņa beigām.

Deputāts Kuzmins apgalvoja, ka Drošības padomi ir monopolizējušas dažas valstis, kas to izmanto īstermiņa mērķiem.

"Šīs valstis daudzus gadus ir bijušas tieši iesaistītas klajos un masveida cilvēktiesību pārkāpumos vai ir atbalstījušas šādus pārkāpumus," viņš teica ar tulka starpniecību.

"Būdama Padomes locekle, tā nav gatava upurēt īstermiņa politiskās un ekonomiskās intereses par labu patiesai sadarbībai un cilvēktiesību situācijas stabilizācijai atsevišķās valstīs.

Ģenerālā asambleja nolēma apturēt Krievijas dalību Cilvēktiesību padomē. Genādijs Kuzmins, Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks.
ANO foto/Manuels Eliass.
Ģenerālā asambleja nolēma apturēt Krievijas dalību Cilvēktiesību padomē. Attēlā redzams Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks Genādijs Kuzmins rindas galā, pa labi.

"Bīstams precedents": Ķīna.

Ķīna bija viena no valstīm, kas balsoja pret rezolūciju. Vēstnieks Džans Šuns ir nobažījies, ka Ģenerālās asamblejas pārsteidzīgais solis ir kā "eļļas pielejšana ugunij", kas saasinās nesaskaņas, saasinās konfliktu un apdraudēs miera centienus.

"Šāda attieksme pret Cilvēktiesību padomes locekļiem radītu jaunu un bīstamu precedentu, vēl vairāk saasinātu konfliktus cilvēktiesību jomā un nopietni ietekmētu ANO pārvaldības sistēmu.

ES "retais lēmums" tika atzinīgi novērtēts.

Eiropas Savienība uzskata, ka Krievijas pārkāpumu Ukrainā mērogs un smagums, kā arī valsts teritoriālā integritāte un suverenitāte prasa stingru un vienotu starptautisku reakciju.

ES delegācijas vadītājs vēstnieks Olafs Skoogs (Olaf Skoog) sacīja: "Šis retais Ģenerālās asamblejas šodien pieņemtais lēmums ir spēcīgs atbildības signāls, un sagaidāms, ka tas palīdzēs novērst un atturēt no turpmākiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Solis pareizajā virzienā - Amerikas Savienotās Valstis.

Amerikas Savienotās Valstis bija pēdējā valsts, kas uzstājās konferencē, kura ilga vienu dienu.

Vēstniece Linda Tomasa-Grīnfīlda raksturoja rezolūcijas pieņemšanu kā "svarīgu un vēsturisku brīdi". Viņa sacīja, ka rezolūcija ir svarīga ne tikai saistībā ar atbildību pret Krieviju, bet arī tāpēc, ka tā palīdz Ukrainas tautai.

"Šodien starptautiskā sabiedrība ir spērusi kopīgu soli pareizajā virzienā. Mēs esam nodrošinājuši, ka pastāvīgi un rupji cilvēktiesību pārkāpēji nevarēs ieņemt vadošus amatus ANO cilvēktiesību jomā," sacīja Tomasa-Grīnfīlda.

Turpināsim saukt Krieviju pie atbildības par šo netaisnīgo, netaisnīgo un netaisnīgo karu un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai atbalstītu Ukrainas tautu."

ANO jaunumi